Kādi ir mūsu pamatprincipi, veidojot mākslīgus akmeņus?

Dabā katrs klinšu veidojums stāsta kādu stāstu. Veidojot mākslīgu klinti, mēs vienmēr pārliecināmies, ka stāsts ir reālistisks, pārliecinošs un intuitīvs.

Laika gaitā akmeņi pārvietojas, erodējas un maina krāsu. Vidusmēra skatītājam vajadzētu spēt saskatīt loģisko saistību – to, ka viena veidojuma daļa ir uzkritusi uz otras, izraisot trešās plaisāšanu

Pirmais solis, lai apgūtu mākslīgo klinšu veidojumu projektēšanu un būvniecību, ir spēja pareizi ņemt vērā mērogu.

Formācijām jābūt pietiekami lielām, lai imitētu dabu, vienlaikus neapgrūtinot telpu. Tās jāveido kā akmeņu grupa vai klints siena, kurā tiek stāstīts kāds stāsts. Mēs vienmēr cenšamies strādāt ar lielākiem elementiem, nevis salikt mazākus kaudzēs, jo pēdējais rada iespaidu, ka veidojums tur ir novietots apzināti, kas samazina reālismu. Jāizvairās arī no vienas masīvas konstrukcijas veidošanas, kas neīsteniski paceļas no zemes kā kupols

Dabā klints fragmenti laika gaitā plaisā un atdalās. Lai attēlotu šādas detaļas, mēs izmantojam roku tēlniecības tehniku. Mēs cenšamies no viena monolīta betona gabala veidot atsevišķus mākslīgos akmeņus, lai tie izskatītos kā atsevišķi radīti akmeņi.

Lai panāktu šo efektu, starp atsevišķajiem akmeņiem izveidojam vismaz dažus centimetrus platu spraugu. Blakus esošie akmeņi nedrīkst būt cieši savienoti, un daži no tiem izvirzās 3, 4 vai pat 5 cm no blakus esošajām sekcijām

Šķēlumam starp akmeņiem arī jābūt dziļam, lai šķēluma dibens nebūtu redzams. Tas nozīmē, ka, tā vietā, lai mēģinātu ietaupīt izmantotā betona daudzumu, mums jāuzsmidzina vēl lielāks materiāla daudzums, lai nodrošinātu visu šķēlumu pareizu izveidošanu

Varbūt vissvarīgākais aspekts, veidojot reālistiskas mākslīgo akmeņu formācijas, ir meistarības sasniegšana to veidošanas procesā. Dabā mazāki akmeņu gabali, kas ir pakļauti erozijai, laika gaitā plaisā un nokrīt zem lielākas formācijas. Klintīs erozija parasti visvieglāk novērojama tur, kur krustojas divas ievērojamas plaisas, atstājot novājinātu posmu.

Lai uzsvērtu šo parādību, ir svarīgi parādīt plīsumus, ko izraisījusi gaisa vai ūdens erozija. Plīsumiem un tiem pievienotajām spraugām jābūt gandrīz identiskām virsmām, lai varētu iedomāties, ka tās savstarpēji sader kā puzles gabaliņi.