No plastmasas izgatavots mākslīgais akmens, kas atrasts Havaju salās

Plastmasa var palikt uz mūsu planētas daudz ilgāk, nekā mēs domājam. Papildus jau atklātajiem plastmasas atkritumiem, kas ieslodzīti Arktikas ledū, un tonnām zemē apraktiem atkritumiem, daļa plastmasas atkritumu pārvēršas akmenī. Konkrēti – mākslīgos akmeņos.

Zinātnieki ir atklājuši šādus akmeņus Havaju salu arhipelāga pludmalēs. Tie ir akmeņi, kas veidoti no plastmasas, vulkāniskajiem iežiem, smiltīm, gliemežu čaulām un koraļļiem. Pensilvānijas Universitātes ģeologs Duglass Džerolmaks ir fascinēts par šo atklājumu. Viņš saka:

“Ja šīs lietas saglabātos (gadsimtu gaitā), tās būtu lielisks marķieris visā pasaulē, liecinot par laikiem, kad cilvēki dzīvoja un dominēja, visur atstājot aiz sevis milzīgus atkritumu daudzumus.”

-

Visticamāk, šie mākslīgie akmeņi ir veidojušies, plastmasai kausējoties ugunskuros, ko cilvēki kurināja pludmalēs.

Tā uzskata ģeoloģe Patrīcija Korkorana un okeanogrāfs Čārlzs Mūrs, pētniecības kuģa „Alguita” kapteinis. Šie akmeņi, ko sauc par plastiglomerātiem, visbiežāk sastopami tieši pludmalēs un vulkāniski aktīvos reģionos. Mākslīgo akmeņu veidošanās process balstās uz to, ka uzkarsēts šķidrs plastmasas materiāls saista dabiskos akmeņus, smiltis un korallus.

Patricia Korcorana stāsta, ka dažos akmeņos joprojām var atpazīt tādas formas kā zobu birstītes, dakšiņas, auklas utt. Kad šāds akmens kļūst pietiekami smags, ir liela varbūtība, ka tas nogrims uz grunts un tiks pārklāts ar citu iežu materiālu, tādējādi saglabājot mākslīgo akmeni uz gadsimtiem. https://www.science.org/content/article/rocks-made-plastic-found-hawaiian-beach