Akmeņu māja – Villa Troglodyte Monako

Arhitektūras iedvesmu vislabāk smelties no dabas.

Šāds kredo vadīja Žanu-Pjēru Lotu – šīs apbrīnojamās ēkas arhitektu, kas atrodas Monako. Villa Troglodyte celtniecība liek uzdot jautājumu par cilvēka attieksmi pret dabu, no dabas līdz kultūrai: kā var izkalti māju no klints, iekļaujot ēku ainavā, to nemainot.

Vārds „troglodīts” burtiski tulkots no franču valodas nozīmē „dzīvot alā”. Rezidence patiešām atrodas klints iekšienē, un interjers ir iekārtots organiskā stilā. Arhitekts nolēma paveikt neiespējamo – „sadraudzēties” ar dabu un izmantot progresīvas inženierijas idejas.

Šī projekta izaicinājums bija pielāgot māju ainavai, strādājot ar to, nevis pret to.

Tāpēc projektēšana zināmā mērā noritēja „atpakaļvirzienā”. Vispirms tika izstrādāts klints veidojuma apjoms, kura iekšienē bija paredzēts izvietot māju. Mērķis bija panākt, lai ēka saplūstu ar ainavu un no pirmā acu uzmetiena nebūtu pamanāma.

Ēka tika veidota, balstoties uz ideju par akmens alu.

Jau pati ieeja mājā rada iespaidu, it kā ieejot alā, jo tā atrodas klinšu plaisā. No šīs vietas pa tiltiņu var nokļūt tieši peldbaseina zālē. Baseins ir pazemes ezera metafora. Baseina zāles apgaismojums ir projektēts tā, lai dabiskā gaisma ieplūstu caur lielu spraugu, kas stiepjas pa visu mājas augstumu.

Atsauce uz pazemes pasauli.

Visa komunikācija, kas stiepjas cauri mājai un savieno visas telpas, ir organizēta ap šo plaisu klintī. Šīs mājas telpas tiek apgaismotas arī caur logiem, kas atrodas mākslīgās klints plaisās, kura veido šīs ēkas apvalku.

Klints plaisas ir neatņemama klints daļa un, tāpat kā gleznas, veido dialogu starp to, kas ir dabisks, un to, ko radījis cilvēks.

Pirmajā stāvā ir saglabātas dabiskās klintis.

Ēkas augšējos stāvos ir uzbūvēti mākslīgi akmeņi, saglabājot dabisko akmens tekstūru, no kuras ir uzcelta māja. Projektētās formas kopā ar atjaunoto veģetāciju uzsver akmeņu dabiskās iezīmes, plaisas un iztrūkumus, neradot iespaidu, ka runa ir par akmeņu imitāciju.

Mākslīgo un dabisko akmeņu prasmīga apvienošana.

Vairāk nekā puse no ēkas ārējās virsmas nav dabas radīta, bet gan prasmīgi atjaunota šajā vietā sastopamo klintīm raksturīgā faktūra. Prasmīgi sastādītais projekts un izcilā īstenošana ir padarījusi šo ēku par vienu no Monako atrakcijām, kā arī par iedvesmas avotu daudziem arhitektiem visā pasaulē.